|
|
|
|
|
|
|
| | Kad manis vairs nebūs... | Autors - Gita Vimbsone
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manis vairs nebūs, kad viss, kas biju, sairs pīšļos, tad tu, mans vienīgais draugs,tu, kuru es mīlēju tik dziļi un tik maigi,tu, kas droši vien pēc manis skumsi - nenāc pie mana kapa... Tev tur nav ko darīt.
Neaizmirsti mani...bet arī nepiemini savās rūpēs, priekos un bēdās...Negribu traucēt tavu dzīvi, negribu izjaukt tās mierīgo ritmu...
Tomē vientulības mirkļos, kad uzmāksies tās neizprotamās, smeldzīgās skumjas, kas tik pazīstamas tādām krietnām sirdīm,paņem kādu no mūsu mīļajām lietiņām un atminies tos mirkļus, tos vārdus, no kuriem mums abiem reiz - atceries?- acīs sakāpa asaras.
Atceries,piever acis un pastiep man roku...Aizgājušam draugam pastiep savu roku.
Es nespēšu to vairs saspiest: mana roka stīvi dusēs zem vēsajām smiltīm, bet šobrīd mani iepriecina doma, ka varbūt tava roka jutīs vieglu pieskārienu.
un mans tēls nostāsies tev acu priekšā, un no tavām pievērtajām acīm raisīsies asaras - tāpat kā toreiz, kad atcerējāmies tos mirkļus, kad bijām kopā, mans vienīgais draugs, tu, kuru es mīlēju tik dziļi un tik maigi... (28.03.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2587
Kopā:6108919
|
|
|
|