|
|
 |
|
|
|
|
| | Pārdomas | | Ievietojis: Inta1 | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 daba cenšas,
pūlas pelēkās noskalot krāsas.
valsi peļķēs dejo lietus lāses.
pumpuri šķiļas, lūdzas lai paskatos-
- uz ko?
uz to pavasara deju nerātno.
es atveru logu,
ļauju nemieram aizlidot,
atdodos dabai,
lai tā var manī iesakņot.
ieskrien vējš matos,
sapinas čukstos savos,
kā palaidnis zēns
sāk tur spēlēties,
gribas izkliegt lai spēli
savu tas nepārtrauc,
lai palīdz paklāju noaust
līdz debesīm ziedošo.
baidos tikai, ka varu nepaspēt,
varu kaut ko nokavēt.
it kā viss vietās savās,
it kā viss līdzsvarā,
gan raudu,
gan smaidu,
gan sargāju dabu sevī iesakņoto,
un jūtu ko domā tur augšā
kaija ieraugot krastu savu smilšaino.
nekas taču nezudīs,
nekas nebeigsies,
arī nākošgad nāks pavasaris
manī atvērsies,
pasmaidīs pretī,
nonesīs zvaigzni no debesīm kāroto. (01.04.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|