|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdas smiltīs | | Ievietojis: basite |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jūrā atmirdz saules stari,
Tavā sejā – mani acu skati.
Smiltīs paliek mūsu pēdas,
Jūras vilnis pāri dodas
Un pāri nepaliek no tām nekas –
Tik vien kā smilšu klājiens gluds
Un atmiņas, ka gājām tur
Un savas pēdas atstājām
Jūras viļņu rotaļām.
Mēs, protams, to ļāvām,
Jo beidzot viens otru skāvām
Un par to vairs nedomājām…
(07.04.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
