|
|
 |
|
|
|
|
| | Pazaudētās pērles | Autors - Titanija
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mākoņi savelkas kopā, aizsienot logu, pa kuru raudzījos sevī. Raudzījos Visumā, kas ietērpts purpurzilos zīda un tumšos vilnas pavedienos. Kur lai meklēju smilšu graudu, kam iespējams nekad nebūs lemts kļūt par pērli?
Liktenis vienmēr izspēlē ļaunus jokus un tagad aizsien debesis ciet... manas debesis, mani pašu. Izrauj diega galu no manas dvēseles un rauj prom... izirst skaistais raksts, izbirst sīkās pērles zālē un iemirdzas austošās saules staros, liekot rītam iekrāsoties vēl neredzētās krāsās. Tās manas dvēseles pērles, kam lemts pazust nebūtībā, kam lemts iztvaikot dedzinošajā svelmē... lemts. Lemts? Ha! Nekad! Mūžam adīšu savu dvēseli no jauna, mūžam to kāds ārdīs, mūžam meklēšu savas pērles mitrajā zālē... (08.04.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|