|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad saki... | Autors - Nia Nia
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Manas acis ir skumjas
Kā lietaina debess,
Kad klusiņām saki-
„Man bail...”
Un es vēlos paslēpties
Savos sapņos,
Bet tu saki-
„Tie mūsu...”
Mana sirds nodreb mazliet,
Kā aizzāģēts koks,
Kad saki-
„Man jāiet”
Un es vēlos iet
Uz otru pusi,
Uz dienvidiem, siltumā,
Bet tu saki- „rādi man ceļu”
Manas rokas noglāsta
Kā eņģeļi sargājot,
Kad čuksti-
„Pazudis esmu”
Un es vēlos nedzirdēt
Savas domas,
Kas atkal atgriežas
Kad saki- „varbūt...” (20.12.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1233
Kopā:6616928
|
|
|
|