|
|
 |
|
|
|
|
| | Jaunas debesis | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dievs salīmēja manas debesis.
Tās kādreiz uz akmeņiem nokrita
Un sadrupa sīksīkās drumslās.
Uz laimi.
Manas debesis tagad atkal kā jaunas.
Nudien, pavisam kā neaiztiktas,
Kā neaizskartas un neaizmirstas.
Tagad man ir ar ko lepoties.
Man ir zilas debesis un bez skrambām.
Laikam tāpēc, ka atkal
Uzticēju tās savam Sargam.
Guli zālē, kas nav zaļa, bet
Izdegusi dzeltena kā salmi.
Un priecājies par debesīm -
Debesis atkal nesasitas. (19.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1233
Kopā:6616928
|
|
|
|