|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Varu viena | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu akmens
Ciets. un varbūt rīt
Naža asmens
Pāršķels nakti...
Šķēlumā saule izlēks,
Balta...
Kā manu iedomu sapņi,
Kā es...
Šķīlums, Šķēlums –
Ahā, tomēr neesmu es ideāla,
Es – Egoiste,
Nabagu pārņems žēlums.
Mani tik izmocītu,
No likteņa rokām
Mani
Izņemt, atņemt...
Es – egoiste,
Es neredzu, kur man labi,
Kur mani kājām spārda,
Man – visur mājas
Man, aptaurētai,
Man viss priekšā ir jāpasaka:
Kur mani mīlēs,
Kur pērs,
Kas man zīlēs,
Kumeliņš bērs.
Atjās tautu dēls,
Sauks tautiņās...
Bet ir jau vēls –
Jāiet istabā...
Kas man pateiks tagad,
Ka jāpaliek,
Ka es, muļķe, eju
Tur, kur man liek...
Un nakts pāršķelta,
Būs diena.
Nekas.
Es varu arī viena.
Visu, pat pasauli
izturēt...
(19.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2152
Kopā:6101273
|
| |
| |
|
Autori
