|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Radīšana | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es gribu radīt!
Un jutu, kā Dievs gribēja radīt pasauli....
Bet es - dzeju...
Kaut ko neprātīgu, romantisku un dziļu...
Es ņēmu dzejoļus un lasīju –
līdz neprātam un riebumam.
Man tā patika.
Izurbties cauri burtiem un mīlēt...
Bet es neredzēju nekā sava,
Nekā tuva...
Tukšums, Vējš un Tumsa.
Gaismu jau man redzēt tuneļa galā...
Sajust vējainu mieru, sajust... vēju,
kas atnes ziemas un sāpju smaržu...
Mīlestību...
Un kā akmeni iemet rūtī zaļā...
Bet logs bija vaļā,
Un mīlestība krita tālāk,
Iekrita man tieši rokās...
Vēl tālāk – sirdī,
Un sadevos rokās pati ar sevi...
Aizkara krokās var sevi ieraudzīt...
Es radīju!!!
Neprātu, bezprātu, vājprātu...
Bet tomēr!
Dievs arī radīja pasauli... tomēr...
(19.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1107
Kopā:6421880
|
| |
| |
|
Autori
