|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā... | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā nokritusi ozollapa,
un krokusa asns.
Bez veldzes palikuši.
Dvēsele ir meklējumos.
Nesaprotamos.
Kā izzagts bankas seifs.
Un zivs tīklos.
Nemanīts apstāšanās signāluguns.
Un priesteris bārmenī pārvērties.
Mana sirds tukšumā.
Kā gājējs salā.
Un solists tukšā zālē.
Tiko miesu pazaudējis gars.
Un mežā apmaldījies sēņotājs.
Manas domas.
Kā arheologs irdinot smiltis.
Un akvalangists meklējot siekstas.
Aklais staigājot bedrainā parkā.
Un ubags monētas maizei meklē.
Manas atmiņas.
Kā cietušā lūgšanas.
Un mīlestības meklējumi bez atdeves,
Kaildejotāja apģērbā.
Kā...
Mana bezprātība un ilgas.
Un
mana
tagadne
ikdienā.
(17.04.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1168
Kopā:6638765
|
| |
| |
|
Autori
