|
|
|
|
|
|
|
| | Malduguns | Autors - Inta Koļča
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
es nemācēju piedot
tu negribēji saprast
un tagad melni putni
par vientulību dzied
pa miglas piekaisītu
mēs dzīves taku klīstam
un tikai malduguns
vēl ceļu rāda mums
ar balto dūju spārniem
ar mīlestības vējiem
mēs tagad tikai sapņos
viens otru apskaut spējam
mēs vientuļnieki esam
mēs skaidas jūtu jūrā
vēl tikai dzīvās sirdis
par mīlu stāstus vij
vai ir vēl kāds uz zemes
kas iemācītu piedot
vai debesīs, vai ellē
var saprašanu rast
es iemācīšos piedot
tu varbūt sapratīsi
ka vientuļnieka dziesma
ir tikai malduguns (25.04.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1354
Kopā:6415664
|
|
|
|