|
|
|
|
|
|
|
| | Par vientulību | Autors - Vilnis
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Naksnīgā ābeļu dārzā
Nolīst sudraba lietus.
Kā lai šo brīnumu nosargā?
Sadzīšu žoga mietus.
Dārzā,kur sudraba peļķītes
Satek no sudraba rasas,
Milda man dvēseli izģērba,
Meklējot izjūtas asas.
Rudens zeltītais lapkritis
Apsedz un dvēseli silda.
Pagaidi,nesteidzies pakritis,
Negaida tevi vairs Milda.
Sudraba vietā,ja vari,tad piesoli
Dejas,smieklus un mīlas viesuli.
Baidies no viltus un uzticies labajam.
Dvēselē draugu,ne sudrabu glabājam! (01.05.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1589
Kopā:6061914
|
|
|
|