|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par neticīgajiem | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs dzīvojam, kā mēs protam,
Dažs domā - labāk vairs nevar,
Un, nokarot sevi rotām,
Vēl, kā pēdējo, krustu piekar.
Tik daudziem ir krusti kaklā,
Bet Dievam tie tic tik' pa retam,
Un gaitā ierasti čaklā
Redzam līkumus baznīcai metam.
Neticam ne Velnam, ne Dieva delnām,
Gribas iet ceļu - tiem abiem pa vidu,
Un, lai arī grēksodus ikdienā pelnām,
Lai noietu taisni, mums nevajag gidu.
Tā turpinām mēs pa savu taku ceļot,
Kas beigsies kaut kur tālu, sazin kur,
Mums galapunktā dievi pili ceļot,
Bet varbūt Velns tur ugunis mums kur.
(02.05.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1014
Kopā:6135058
|
| |
| |
|
Autori
