|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 1. daļa | | Ievietojis: mandy100 |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Grospapiņš -senākais no mūsu dzimtas ko atceramies..
Grospapiņš tik tiešam ir senākais ko atceramies no mūsu dzimtas. Viņš skaitās kā dzimtas tēvs..
Lai cik arī tas nebūtu dīvaini es nezinu viņa vārdu ,zinu tikai to, ka viņu sauca par grospapiņu, iespējams, ka mana omīte ir pieminējusi viņa vardu, bet es tomēr vēl joprojām neesmu to iegaumējusi. Cik nu man ir stāstīts tad nu zinu, ka nav bijis jautrāka cilvēka par viņu. Vienmēr smaidījis un bieži vien jokojis. Viņa mīļākais izteiciens pēc ēšanas reizes bija :’’Krūts kā strazdam’’
Iespējams, ka šis izteiciens nav bijis parasts, katrs cilvēks kad kaut ko izsaka tad to izsaka ar kādu domu .Mēs visi varam domāt ko šis izteiciens nozīme mums , bet mēs vairs neuzzināsim ko tas nozīmēja viņam.
20 gados grospapiņš bija stalts un simpātisks jauneklis- nu kā jau vairums mēs jaunībā.
Viņam bija blondi mati un dzidri zilas acis. Jauneklis bieži apmeklēja svētdienas dievkalpojumus ‘’Mežotnes baznīcā.’’
Viena no svētdienām grospapiņam kļuva par liktenīgo dienu. Jūs droši vien domāsiet- kāda vēl liktenīgā diena ?
Nu tad, lūk, par ko arī ir šis stāsts...
Kādu svētdienu grospapiņš devās uz baznīcu ar domām aizlūgties par savu ģimeni, par sev mīļajiem, pat nedomādams, ka šī diena varētu būt īpaša.
Dodoties iekšā baznīcā viņam pretim nāca kāda jauna brīnišķīga sieviete, kura tāpat, kā grospapiņš devās aizlūgt.
Kad viņš viņu ieraudzīja viņš palika bez valodas ,nevarēdams pat pakustēties. Daiļā sieviete bija tērpta neatvairāmi skaistā zaļā zīda kleitā , mati , tie skaistie garie cirtainie mati plīvoja nelielajā vēja brāzmā ,lielās skaistās mirdzošās acis un rotaslietas!
Jaunkundze bija tērpta vienā zeltā. Tā bija kā pasaka priekš viņa. Sieviete ar savu daiļumu bija gluži kā nobūrusi jaunekli. Nezinādams kas ir šī daiļā sieviete vai viņa ir precēta vai nav ,kas viņa ir pēc tautības un kur viņa dzīvo, viņš tomēr viņas uzrunāja , jo viņu interesēja tikai viņa ,viņam bija vienalga kas viņa ir, tikai, lai varētu kaut mazlietiņ ar viņas parunāties.
Grospapiņš piedāvāja pavadīt viņas līdz mājām lai iepazītu viņas , bet jauna sieviete, kas apbūra viņu ,kas lika viņa sirdij pukstēt straujāk nebija parasta meitene. Sieviete bija no čigānu dzimtas, viņas tēvs bija ievērojams čigānu barons ,viņi bija tik atšķirīgi ne tikai tautības dēļ, bet arī tāpēc ,ka viņa dzīvoja otrpus mežam čigānu taborā.
Bet viņa atļāva viņam pavadīt viņas, jo ari viņai bija radusies neliela ,bet tomēr interese par jaunekli ,kurš ir ievērojis viņas un uzrunājis.
Sieviete puisi nepazina tāpēc arī neuzticējās viņam un neatklāja par sevi visu. Viņa stāstīja viņam par sevi ,un viņš viņai par sevi ,bet tomēr liela daļa no abu jauniešu dzīvēm tika noklusēta. Pirms atvadīšanās viņi abi norunāja satikties otro reizi nākamajā dienā.
Grospapiņs nākamo dienu gaidīja ar lielu nepacietību viņš bija iecerējis spert pirmo soli, jo nevēlējās no šīs sievietes šķirties.
Nākamajā dienā grospapiņs skriešus skrēja uz baznīcu, lai vēlreiz varētu satikt savu sapņu sievieti, kas lika sirdij pukstēt straujāk.
Tur nu viņa bija ,sarkanā zīda kleitā tērptā sieviete ar sarkanu rozi matos stāvēja un gaidīja viņu. Viņš nepiegāja viņai klāt uzreiz viņš nogaidīja, jo vēlējas aplūkot viņas no malas . Šī sieviete grospapiņam bija kā greznākais zieds uz visas šis pasaules.
Tad pēc kāda laika viņš piegāja klāt un lūdza viņas roku . Nepārprotiet viņš nelūdzās pie viņas rokas , bet izteica svešiniecei bildinājumu. Diezgan ātri, bet ticiet vai neticiet šajā ģimenē nekas nenotiek lēni.
Lūgdams roku viņš cieši skatījās viņai acīs ar cerību, ka viņa nedomājot atbildes, bet viņš vīlās , viņa bija šokā ,jo šādu piedāvājumu viņai izteica pirmo reizi tik īsā laikā, viņa bija mēma un nezināja ko atbildēt .
Kādu laiku viņa tikai klusēja un tad kad bija ievilkusi kārtīgu elpu viņa sāka stāstīt, ka viņa ir atraitne , ka viņa ir 16 gadus vecāka nekā jauneklis un ka viņai ir 12 gadus vecs dēls. Viņa caur ziediem vēlējās jauneklim ieskaidrot, ka pirms dara ko tādu tik īsā laikā tas tomēr ir jāapdomā labi kārtīgi.
Bet kas tad nu tas ir? Vai tā ir tikai aizraušanās vai tik tiešam pirmā mīlestība...
Ticiet vai neticiet viņa tomēr piekrita kļūt par viņa sievu ,būt kopā bēdas un priekos .
Viņa apzinājās uz ko viņa parakstās.
Lūk, kur divu dienu laikā apliecināja, ka tomēr ari šajā pasaulē pastāv mīlestība no pirmā acu skatiena . Tas var notikt ar jebkuru no mums ,kā liktenis lemj ,kam viņš dod iespēju mīlēt no visas sirds un saņemt mīlestību atpakaļ.
Grospapiņš un jaunā sieviete apprecējās slepus nākamajā svētdienā. Interesanti būtu zināt kāpēc viņi neteica ne vārda saviem vecākiem , vai viņi izjuta kādas bailes un juta, ka sagaidīšot tikai pārmetumus?
Taču tomēr pienāca kāda diena kad grospapiņa vecāki uzzināja par viņa jauno sievu. Attieksme no vecākiem bija tikai tā sliktākā ,vecāki bija tik tiešām sašutuši par dēla izdarīto un nevēlējās vairs redzēt ne viņu ne arī viņa jauno sievu savā māja .
Viņam bija izvēle palikt ar vecākiem un šķirties no sievas vai arī aiziet no ģimenes kopā ar savu sievu .Grospapiņš izvēlējās savu nākotni saistīt tikai ar savu mīļoto sievieti, viņš aizgāja no mājam un vairāk nekad neatgriezās.
Savukārt čigānu barons ar baronesi sagaidīja jaunlaulātos ar gavilēm, šīs abas ģimenes bija kā pretstats viena otrai.
Nedēļu vēlāk viņi aizbrauca no visiem un uzsāka jaunu dzīvi. Kas notika ar grospapiņa sievas dēlu ,to neviens nezina ,jo šādi fakti ģimenes vēsturē netika pieminēti. Es uzskatu, ka šis 12 gadus vecais puisis tomēr palika pie barona un baroneses, jo viņa taču uzsāka jaunu dzīvi ,domāju ,ka viņa gribēja atstāt visu pagātnē un tajā pašā brīdi sākt savu dzīvi no jauna. Tomēr es īsti nezinu kas notika ar dēlu, fakti var būt visdažādākie.
Pēc 3 gadiem viņiem piedzima pirmais bērns puisītis Kārlis, vēl 3 gadus vēlāk meitiņa Mīle un vēl 3 gadus vēlāk meitiņa Anna.
Interesanti, ka katrs no bērniem piedzima 3 gadus vēlāk .
Par Mīles un Kārļa dzīvi zinu pavisam nedaudz ,bet par Annas dzīvi jūs vēl varēsiet uzzināt diez ko daudz.
(19.05.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1218
Kopā:6412983
|
| |
| |
|
Autori
