|
|
|
|
|
|
|
| | Bezmiega ausmā | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad rītausma ver man acis ciet,
es pretojos.
Grimstot atmiņās,
smeldzē
un nesaprotamā cerībā.
Tu to radīji virpulī pēkšņā.
Lai sagrautu sekundēs
un pasmietos.
Tik kāpēc?
Kad jauna diena mani skar.
Esmu jau nomodā.
Lai kaut kur skrietu tukšumā.
Un meklētu!
Varbūt atkal Tevi?
Lai atkal ļautos Taviem meliem,
smaidam,
burvībai,
mirkļa vājumam?
Iestājas diena.
Manis negaidīta,
nīsta,
lamāta,
bezmiega modināta.
Un dodos es meklēt mieru.
Ar atbildēm.
Kaut kur...
Pasaulē... (01.06.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|