|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dvēseles Baznīcā | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Skrienu.
Kalnā augšup.
Lietū un dubļos.
Paklūpu.
Krītu.
Pieceļos.
Turpinu skriet,
sasistiem, asiņojošiem ceļiem
un plaukstām.
Saskatu Baznīcas krustu.
Un jūtos jau laimīgs.
Vēl mazliet tik jāpaskrien,
līdz kalna virsotnei.
Līdz laukakmeņu žogam.
Sasniedzu to.
Un ?...
Manai Baznīcai nodedzis jumts.
Senie zvani nokrituši.
Draudze iznīkusi.
Savu dvēseļu šķietamā šķīstumā
un skaidrībā.
Viens.
Pie Baznīcas.
Savās neskaidrajās lūgšanās.
Ticībā.
Un atkal,
kaut kad,
es skrienu...
(02.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2510
Kopā:6414275
|
| |
| |
|
Autori
