|
|
 |
|
|
|
|
| | Dvēseles Baznīcā | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skrienu.
Kalnā augšup.
Lietū un dubļos.
Paklūpu.
Krītu.
Pieceļos.
Turpinu skriet,
sasistiem, asiņojošiem ceļiem
un plaukstām.
Saskatu Baznīcas krustu.
Un jūtos jau laimīgs.
Vēl mazliet tik jāpaskrien,
līdz kalna virsotnei.
Līdz laukakmeņu žogam.
Sasniedzu to.
Un ?...
Manai Baznīcai nodedzis jumts.
Senie zvani nokrituši.
Draudze iznīkusi.
Savu dvēseļu šķietamā šķīstumā
un skaidrībā.
Viens.
Pie Baznīcas.
Savās neskaidrajās lūgšanās.
Ticībā.
Un atkal,
kaut kad,
es skrienu... (02.06.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|