|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spilgtais horizonts | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
„Kāds pa logu iemaldījies nakts taurenis, sitas pret naktslampiņu.. Paiet minūte, paiet divas, piecas ,desmit, bet viņš arvien sitas pret spilgtās un karstās spuldzītes virsmu..Vai tiešām tas nesaprot?!..”
Ar šādiem vārdiem meitene pabeidz savu ļoti emocionālo vēstuli draugam, kurš tagad atrodas pie nenoteiktas robežas. Meitene ir pabeigusi gan rakstīt, gan klīst savos sapņu tuneļos. Viņa noliek pildspalvu savā noteiktajā atrašanās vietā, saloka vēstules papīru kā vienmēr un ieliek to konvertā.
„Tā.. Tas nu ir padarīts.. Jūtas un emocijas izliku tur, kur lapai ir gan sākums, gan beigas.. Jā, rītā jānosūta, bet tikai marka vēl jāpielīmē, ” meitene to izdvesa maigā balsī, ka tikai odi to spētu sadzirdēt, ja vien tie atrastos istabā..
Tad meitene vēstuli ielika savā rakstāmgalda trešajā atvilktnē un devās pie mēness apspīdētā loga. Kādu brīdi pastāvējusi, viņa cenšas iekārtoties loga baltpelēkajā rūts starpā. Istabā deg tikai naktslampiņa. Tā uz griestiem veido meitenes siluetu, kurš neizpauž nekādus sīkumus, jo izveidotās ēnas gaismas kritums, ir kā atšķaidītas guašu krāsas. Pašreiz meitenes skatiens ir pievērsts tālumā zibošām zvaigznēm. Viņas seja ir kā strauts ziemas aukstajos mēnešos, kuram aukstums ne visai iet pie sirds. Pēkšņi meitenes acīs sāka iezagties mazas uguntiņas kā liesmainas vāverītes. Tas bija tāpēc, ka aiz loga atskanēja pērkona dārdi un bija redzami blāvie zibšņi. Zibsnis pēc zibšņa apgaismo meitenes seju. Viņas sejas vaibsti iezīmē konkrētas līnijas, kuras, nosauļotajā miesā, izskatās kā tikko uzzīmēts portrets. Meitene saraujas.. Vai viņai kļuva auksti? Sāka gāzt lietus.. Lietus bija meitenes pilnība tāpat kā baltie zibšņi un pērkona dārdi. Lietus strūklas piepildīja peļķes, nomazgāja koku lapas no dienas sakrātajiem putekļiem, kuri dienā, saulei apspīdēti, izskatījās kā mazi ziepju burbuļi. Stikls no ārpuses ķēra lietus piles kā mazus odus, ar kuriem panašķoties vēlajā vakara stundā. Meitenei nemanot, stikls jau bija pārvērties mazos un sīkos punktiņos, kurus no meitenes šķīra tikai plāna stikla kārta.
Nakts taurenis joprojām cenšas izlauzties cauri naktslampiņas spilgtajam horizontam .. Meitene aizmieg uz palodzes, lietus lāšu ieaijāta..
(08.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2423
Kopā:6108755
|
| |
| |
|
Autori
