|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zūd.. | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pirkstu gali vāji tvarstas,
Rokas stiepjas, bet nesatver pretējo...
slīd...
Un sirds nežēlīgi žmiedzas
tā it kā kāds spiež un pušu plēš,
liek just, ka tiek kāds zaudēts...
kāds kas mīļš un sirdī dziļš...
Un viss paliek tik atmiņās...
Sāp...
Nežēlīgi...
jo nav vienalga...
jo mīļš, kas slīd no rokām ārā...
jo mīl...
klusumā...
tik žēl, ka nesadzird
vai negrib dzirdēt...
(21.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
