|
|
 |
|
|
|
|
| | Tavs zibens | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu pieskaries,
dāvājot paralīzes zibeni,
centrētu uz nemiera jūtām manī.
Miegainība smadzenēs,
saduļķota redze,
trauksme sirdspukstos.
Mirkļa atmiņas.
Tu!
Pavasara maigās elpas sildītā pastaiga.
Pilsētas krastmalas plātņu atskaņas,
pēc lēnajiem soļiem.
Tuvums sejās.
Elektrisks smaidu lādiņš
un mana neveiklība.
Bīstami...!
Tu pieskaries man,
tik maigi kā vējš.
Un pasmaidi,
dāvājot paralizējošo zibeni.
Jūtām... (30.06.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1124
Kopā:6635063
|
|
|
|