|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | krustceles | Autors - nelly
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sāpīgā brīdī,
Ļaunums savu sēklu sirdī sēja,
Kritu zemāk nekā vajadzēja.
Tumsā sēžot,
Bieži asaras es lēju,
Par ļaunumu, ko pati sēju.
Tagad stāvu dzīves krustcelēs,
Un nezinu, kur meklēt to,
Kā zināms man, uz mūžu zaudēto.
Sēžot vienai klusumā,
Sirds vēljoprojām trīc,
Un smalka balstiņa par nāvi sīc.
(23.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
