|
|
 |
|
|
|
|
| | Portrets | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Rāmī portrets,
Kas jau ilgus gadus
Vēro mūs
Gan rītos,novakaros,
Kā mēs, ēdot,
Te pie galda sēžam-
Jūt tas katra
Domas, jūtas vēdam.
Bet, kad ieslīgst
Visi dziļā dusā,
Portrets atdzīvojas-
Ēnas kustās klusu.
Būtne, kas vēl
Dienā bija rāmī,
Šūpuļkrēslā sēžot,
Tērzē rāmi...
Pretī viņai,
Dalot nakti jauko,
Jaunkungs cēls,
Kam mati salakoti,
Rokā turot
Cilindru un spieķi-
Izskatās, ka ģērbts,
Lai kaut kur ietu.
Vecais pulkstens
Skaita viņu laiku,
Un, kad sadzird,
Dziedam, pirmos gaiļus,
Jaunkungs dāmai,
Paņēmis zem rokas,
Palīdz pakāpties
Un ieceļ iekšā rāmī.
Pēc tam pats,
Ar spieķi atgrūžoties,
Izlec ārā,
Tur, kur rožu krūmi,
Un pa taciņu
Uz kaimiņmāju dodas,
Lai var iekāpt
Vietā, savā rāmī. (24.07.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|