X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Stāsti
Sapnis.
Autors - sallija
  
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Es pamodos saulei iespīdot logā. Uzreiz nespēju saprast, kur atrodos, jo atrados sapņa varā, tāda ļoti dīvaina sapņa. Kaut gan – kas to lai zina, varbūt tas nemaz nebija sapnis. Tā domājot piecēlos no gultas, aizgāju pie loga. Tajā pavērās man pazīstama ainava ar spožo sauli virs koku galotnēm. Atvēru logu un ieelpoju svaigo gaisu. Taču mani pārsteidza dīvainais klusums ārā. Atgriezos istabas vidū, apskatījos apkārt. Visa mana kārtība dīvainā kārtā ir pa nakti mainījusies, it kā kāds būtu visu pārkārtojis, taču tas mani neuztrauca. Aizgāju uz virtuvi, lai pagatavotu savu rīta kafiju. Un tieši šeit mani sagaidīja pirmais pārsteigums.
Taču labāk visu pēc kārtas. Kā jau teicu – es gribēju pagatavot kafiju. Aizgāju pie skapīša, kurā, pēc manām atmiņām vadoties, vajadzēja būt krūzēm un, to atverot izbrīnā sastingu. Tā vietā, lai skapītī redzētu krūzes, es ieraudzīju kaut kādu podziņu un zīmju rindas. Un it nevilšus nodomāju – nez, kur gan ir manas krūzes? Un tad sekoja nākamais – es dzirdēju kādu balsi, kura kaut ko teica pilnīgi nesaprotamā valodā, nākamais sekoja kluss klikšķis un no kāda iedobuma sienā parādījās krūze ar kūpošu saturu. Nu es vairs neko nebiju spējīga saprast. Labu brīdi stāvēju nekustīgi, pat acis nemirkšķinot, pēc tam neko neatceros, laikam noģību…
Atjēdzos jau nevis savā virtuvē, bet kā pareizi nopratu medpunktā. Ap mani grozījās ļaudis gaišos apģērbos, gaišiem matiem. Kāds ievēroja, ka esmu atguvusies un vērsa uz to arī citu uzmanību. Īsā mirklī tiku apstāta no visām pusēm. Svešie kaut ko runāja savā starpā, ļoti spraigi žestikulējot. Es ar grūtībām piecēlos sēdus un ar izbrīnu lūkojos apkārt. Mana apziņa sāka noskaidroties, atcerējos notikumus. Kāda no apkārt stāvošajām sievietēm pienāca man tuvāk , cieši ielūkojās man acīs un sāka ar mani runāt:
- Priecājos, ka beidzot esat atguvusies Jūs ļoti ilgi atradāties komā, un pēc ģīboņa mēs bijām ļoti nobažījušies.
- Komā? Kādēļ es biju komā? – es biju izbrīnīta!
- Pašlaik jums atbildēt nespēju, bet pēc kāda laika jūs to uzzināsiet. Uzzināsiet arī daudz ko citu. Pašreiz mans pienākums ir jums atvainoties par sagādātajiem pārsteigumiem. Mēs domājām, ka jūsu nervu sistēma būs stabilāka. Taču, acīm redzot, tā pēc ilgā miera stāvokļa nespēj panest spēcīgas emocijas. – sekoja sievietes atbilde. – Ja vēlaties, mēs varam būt kopā ar jums adaptācijas periodā, tikai, lūdzu, neuzdodiet mūsu darbiniekiem jautājumus.
- Kādā periodā? Kas šeit īsti notiek? Vai tiešām es vēl sapņoju? – es sāku uztraukties, nesaprotot, kas ar mani notiek. Man gribējās kādu skaidrību, taču sieviete aizgāja prom un es paliku bez atbildes.
- Mani sauc Elmārs – pēkšņi izdzirdēju balsi aiz muguras. – Ja vēlaties būšu jūsu gids mūsu laikā. Ceru, ka pareizi nosaucu savu pienākumu.
- Pienākumu tad jūs nosaucāt pareizi, bet kāpēc „mūsu laikā”?
- Ak tā! Es aizmirsu. Jūs taču neesat informēta! Nu labi. Kā jau Mirta teica – nekādu jautājumu. Tas tikai tādēļ, lai pēc tam nebūtu grūtību izprast visas sakarības, kas novedušas Jūs pie mums. Un tagad iesim.
Elmārs man palīdzēja piecelties, un tad mēs gājām. No sākuma pa kaut kādu koridoru, tad nogriezāmies citā koridorā. Abos tajos bija dīvains apgaismojums, kura avotu es neredzēju. Kamēr es skatījos apkārt mēs nemanot bijām nonākuši pie kādām durvīm. Elmārs klusā balsī deva komandu, un tās atvērās.
- Parasti jau tās, atveras pašas, taču šeit mums ir speciālais bloks, kurā ir cita sistēma – viņš paskaidroja.
Aiz durvīm atradās mana, nu vismaz sākumā es tā domāju, istaba. Pašlaik saule tikko rietēja un telpa pielija ar skaistu sārtu gaismu. Es biju pārāk apjukusi, lai kaut ko domātu vai jautātu, arī nogurusi no daudzajiem jaunumiem.
- Šeit jūs varat atpūsties. Cerams, ka šīs telpas jums vairs neliksies spocīgas, – Elmārs iesmējās, taču tūlīt atkal apklusa. – Atvainojiet! Pie kā mēs palikām? Ak, jā! Mēs vēlreiz pārskatījām ierakstu un labojām mūsu inženieru pieļautās kļūdas. Viss ir tieši tā pat, kā jūsu laikā. Varat iet un pārbaudīt. Man jāsmejas, bet tehniķi bija sajaukuši virtuves ierakstu ar kādu citu, tāpēc arī šāda kļūme.
Es atkal sāku saausīties un jau gribēju kaut ko teikt, taču Elmārs bija pirmais:
- Es taču teicu – bez jautājumiem. Un nebrīnieties – mēs paši savā starpā reti sarunājamies, jo varam to darīt tikai domās. Es gan tikai stāstu tā saprotamāk, pārāk daudz informācijas jūs tikai nogurdinās.
Man nekas cits neatlika, kā tikai klusēt. Bija skaidrs, ka pašlaik es nekādu skaidrību negūšu. Tāpat klusējot gāju uz virtuvi. Vizuāli nekas nebija mainījies. Elmārs pastiepa roku un atvēra skapīti. Aiz tā atradās manas krūzes. Vai arī tādas pašas kā manas. Vairs nezināju ko domāt.
- Kas tas par ierakstu? – beidzot saņēmos pajautāt.
- Jūsu 19. gs. iekārtojuma ieraksts. Tieši konkrētā jūsu dzīvokļa.
- Kā – 19. gs.? kas tad tagad par laiku, ja jau jūs tā runājat? Varbūt beidzot paskaidrosiet, kas te notiek? – es sāku iekarst.
- Tika teikts – bez jautājumiem. Taču atbildēt par laiku es varu. Pašreiz ir 3010.gads. No jūsu laika ir pagājuši 11 gadsimti.
- Ko nu tu te muldi! – es iekliedzos – kādi 11 gadsimti? Vai tu savu veselo saprātu esi izkūkojis. Es taču skaidri zinu, ka vakar bija mana dzimšanas diena, un pēc pasēdēšanas ar draugiem es atnācu mājās un aizgāju gulēt. Jūs te taisiet kaut kādus jokus ar mani.
- Labi nomierinies, - teica Elmārs, vienlaikus nospiežot kaut kādu paneli sienā. Pēc mirkļa man kļuva smagi un grūti elpot, sāka nākt miegs. – Tagad tu irsi gulēt, un par visu pārējo mēs parunāsim rīt. No rīta pie tevis atnāks Mirta, ar viņu arī runā. – un Elmārs izgāja no istabas.
Es aiz gurduma knapi turējos kājās. Aiztenterēju līdz gultai, iekritu tajā un…
Sapnis. Tas pats, kas vakar. Atkal pamodos jau saulei spīdot. Dīvaini! Parasti pamodos vēl tumsā. Vai tā bija ziema vai vasara. Gulēju gultā un domāju. Domāju par to, kas bija vakar kas aizvakar un vēl pirms tam. To, kas notika vakar es nesapratu. Toties to, kas notika aizvakar… Kas tad īsti notika? Daudz ko neatceros… Zinu, ka man bija dzimšanas diena. Mēs bijām vesels bariņš. Kā parasti – tādās reizēs saradās „fraifiheri” kuriem nekad nebija naudas, ko pārdot nebija taču kārtējā lomka prasīja savu. Visi kaut kur skrēja, meklēja Lohu. Tas bija kā ūdenī iekritis kaut gan solīja atnākt! Beigās mēs šo atradām kaut kādā ūķī tupam ar pārgrieztām acīm bezjēdzīgi blenžot gaisā. Bija skaidrs, ka ar Lohu nekāda runa vairs nevar sanākt. Drošības pēc pārlūkojām ķešas, kā tāda cūcene – šim bija… Savācām savējos, drasējām pie Lūčas. Tur jau jautra kompānija bija priekšā. Kāds iebļāvās: „Eu! Ir! ” – un visi klupa man apkārt. Pēc brīža riņķī bija dzirdama ņurdēšana un šādas tādas citas skaņas lika manīt, ka te notiek arī citas nodarbes. Vienā stūrī kustējās pliki dibeni, citur tika mestas pa gaisu lupatas… Es apjautu, ka pēc dalīšanas man kabatā bija vēl vairāki „čeki”, cik – nezinu. Vienu izvilku turpat. Viss apkārt notiekošais kļuva smieklīgs. Kaut kur mani sauca: „ Ilma, strupulīt, nāc barā! ” , taču es… Ko gan es darīju? Laikam taču aizgāju… kaut gan… kā es varēju nokļūt šeit? Tad jau uz māju es neesmu gājusi, kāds mani būs šurp atvedis. Kas tas tāds par Elmāru? Pirms tam es tādu nepazinu. Arī Mirtu nē. Un arī nevienu, ko redzēju medpunktā. Kas gan tas viss par nesaprotamu murgu?
Es gribēju piecelties taču galvā iedunējās atlaidos atpakaļ gultā un brīdi gulēju bez jebkādām domām. Viss bija ļoti neskaidrs. Neatcerējos, kas pēc dalīšanas notika, ko darīju. Arī kā nonācu šeit ne. Piepeši atcerējos par sapni. Ko gan es tajā redzēju? Domas un sajūtas bija atkal kļuvušas neskaidras, sāpēja galva. Bija skaidrs, ka tuvojas kārtējā lomka. Tā tas bija vienmēr – vienu dienu vēl nekas, taču otrā pret vakaru jau sākās. Es iedomājos – nez, kādēļ pamostos saulei spīdot? Kas ir savādi. Taču jāsagaida tā Mirta, viņa droši vien visu šo murgu spēs paskaidrot. Galu galā interesanti, kas par mūsu un jūsu laiku. Kaut gan… Drīz man tas nebūs svarīgi. Jāiet pie Loha. Tam kaut kur jābūt tuvumā.
(01.08.2008)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 8.58
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.5)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.75)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.5)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
Interesantas bildes


Spermatozoīds un ugunsmūris /Krieviski/
 
 
Zīmējumi

Šamane
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 1982 Kopā:6059812

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.1 sec