|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es - dzīves krustcelēs | Autors - sallija
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bija mirklis, kad es sapratu – tā turpināties nedrīkst. Dzīve mani nekad nav saudzējusi, bet tajās dienās tas bija redzams īpaši asi. Pēkšņi bruka viss man zināmais un pazīstamais dzīves modelis – draugi, darbs, vecāki, mājas. No mājām vecāki palūdza mani aiziet, piesakot, ka šeit man nav vērts atgriezties – tikpat neviens neuzklausīs. Pēc laiciņa arī darbā notika tas pats. Draugi vēl kādu brīdi turējās pie manis, taču…
Visām šīm nelaimēm, savādāk neprotu tās nosaukt, ir tikai viens cēlonis – mana nespēja skatīt dzīves realitāti bez rožainām brillēm. Un tā pamazām zaudēju visu to, kas līdz šim bija.
Ar laiku radās jauni paziņas, par draugiem nekādi nespēju tos nodēvēt, kuri dzīvoja tāpat kā es, vai arī es dzīvoju tāpat kā viņi. Vārdu sakot – jādomā man nebija, nebija nevienam jāatskaitās. Biju noplucis, novājējis un netīrs, jo rožaino briļļu medības paņēma visu manu laiku. Naudas ziņā man grūtību nekādu nebija, jo vēl joprojām paziņas, gan mani žēlojot, tomēr pa reizei kādu darbu iedeva, viņi jau tad zināja par mani vairāk, nekā es pats. Tikai tagad, jau pēc visā pārdzīvotā, es esmu sapratis, ka viņi centās mani savā veidā pasargāt, un tas viss bija ar zināmu nodomu tā iekārtots. Jo tad es nezināju par viņiem – tiem citiem, kas stāv augstāk par mums. Taču tas pašlaik nav svarīgi. Es zināju tad tikai to, ko gribēju zināt, visu pārējo „laidu gar ausīm”. Zināmā mērā tas arī ietekmēja manu tālāko dzīvi.
Tad nu tā. Biju, kā jau teicu, atradis jaunus paziņas, kuri dzīvoja līdzīgi man – no dienas dienā, zaudējot jebkādu sajēgu par realitāti un pamatu zem kājām. Ar katru dienu un reizi man kļuva aizvien grūtāk, vairāk gan fiziskā ziņā, jo arī vecie draugi sāka novērsties, un tur tikai es pats biju vainīgs – man vajadzēja aizvien vairāk naudas, lai uzliktu savas rožainās brilles, taču ar katru reizi jo vairāk man vajadzēja naudas, jo mazāk es varēju un vēlējos to nopelnīt, un sāku meklēt vieglāku ceļu, kā nonākt pie sava mērķa.
Un tad… To ir grūti un baismi pat atcerēties, un piedevām – es zinu, ka neviens nelabais nenoticēs tam, ko stāstu. Taču vēl šo reizi gribu izstāstīt. Tās bija medības pēc kārtējās devas. Bija ļoti grūti. Jau biju apsvēris visādas iespējas, kad pie manis iegriezās kāds, kuram bija divas devas…
Visu pārējo man pēc tam palīdzēja redzēt sapnī viņi – tagad droši varu to teikt – mani draugi. Tas, ko man atnesa uz mājām, bija jauns rožaino briļļu paveids, un paziņa bija vervētājs. Un, tā kā vairs nejēdzu, ko daru, es pāršāvu pār strīpu. Rezultātā – ja nebūtu manu draugu, es būtu jau sen miris. Pēc tam tiku atrasts guļam upes malā. Kas ir pats ļaunākais – mani atrada mana māte. Laikam jau tās bija mātes sāpes, kas atsauca šos manus draugus, jo citādi es to nespēju izskaidrot. Māte jau domāja, ka esmu aizgājis viņā saulē. Tā gandrīz arī bija, vēl atlika nedaudz un – galarezultāts manai dzīvei jau bija paredzams. Taču tā nenotika. Nezinu, kā tieši viss norisinājās manas pārvietošanas laikā, taču pamodos es pavisam svešā vietā. Vismaz tā es tad domāju. Pamodos, un atcerējos sapni, kurā es redzēju… Jā, to tā dīvaini ir stāstīt, bet es redzēju sapnī sāpes. Tās, kurās ir prieks, un tās, kurās no prieka nav ne miņas, tikai drūms izmisums. Redzēju savas mātes sāpes, redzēju maza bērna sāpes, arī sirmgalvja sāpes. Īsi sakot, es redzēju sapnī visas dzīves sāpes – radu, draugu, lielu un mazu, bet tikai un vienīgi sāpes. Laikam jau tas arī bija tas noteicošais visā šajā gadījumā, jo izrādījās, ka par manām sāpēm ir daudz, daudz lielākas ciešanas. Taču līdz šim es to nekādi negribēju atzīt. Es domājos esam pasaules naba, taču mana pārliecība sasprāga kā ziepju burbulis.
Galu galā – šis sapnis bija manas dzīves krustceles, un man vajadzēja izlemt: doties uz priekšu, uz nenovēršamu nāvi, vai arī nogriezties no pazudināšanas ceļa. Atceļa vairs nebija. Un es griezos. Biju nobijies un noguris, bet arī daudz ko sapratis.
Zinu – jūs gribētu jautāt, kur es biju, un kāpēc tieši tāds sapnis. To grūti būtu paskaidrot, tur vajadzētu veselu zinātnieku armiju, lai viss taptu skaidrs. Es varu teikt tikai to, ka nebiju uz Zemes, un tehnoloģija tur bija daudz augstāk attīstīta. Mani draugi man tā arī neparādījās ne reizes. Viņi tikai attīrīja mani no manas dzīves sārņiem, un palīdzēja ielūkoties sevī. Kā tas viss tika panākts, es nezinu. Un neviens no ārstiem kas mani apskatīja, neticēja, ka pēc šīs jaunās vielas pārdozēšanas vispār iespējams izdzīvot, jo… visi pārējie, kam tās tika nomira. Bet man nācās daudz ko pārdzīvot, lai saprastu – kur ir dzīves jēga, un kā būtu pareizi dzīvot.
Galu galā – pilnībā atjēdzos tikai slimnīcā, un tur brīnījās viss personāls: kad mani atveda, biju komā. Taču pēc dažām dienām mēs ar māti esot bez pēdām pazuduši. Pēc laika esam atkal atradušies – abi bezsamaņā - tās pašas upes krastā guļam, kur mani atrada māte. Izskaidrot mīklaino gadījumu ir mēģinājuši daudzi gudrinieki, taču nevienam tas nav izdevies. Un mana māte par to visu klusē, nevienam neko nestāsta, tikai noslēpumaini smaida… Toties es dzīvoju tā, kā to vajadzēja darīt jau pirms tam, pirms visa notikušā…
(02.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2175
Kopā:6420432
|
| |
| |
|
Autori
