|
|
|
|
|
|
|
| | Visaugstākajam | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu mani sauc, kad es Tev eju garām
un savu maldu mežā bailēs krītu,
kur nosalst doma smilgu melnās skarās
un dvēsele vairs neredz jaunu rītu.
Tu mani modini no nāves varas,
ar patiesību ēdini un dzirdi.
Kā asara uz smalka egļu zara
Tu paliec ierakstīts man dziļi sirdī,
Jo svētā zeme šī, kas Tevis svētīta,
ir mīlestības zeme - mūsu Tēvija.
Ir īstais laiks, jau ceļi veras vaļā,
un upes visus grēkus aizskalo.
Un klusums atdzimst tīrs no tvana skaļā,
tāds klusums dzīvs, kurš mīlā atbrīvo.
Jo svētā zeme šī, kas Tevis svētīta,
ir mīlestības zeme - mūsu Tēvija ! (10.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1002
Kopā:6131879
|
|
|
|