|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nākotni atceroties | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ikkatrs vārds, ko auklē gaisma mana,
ir asara, kas aizrit renstelēs,
kur kavējas vien mēma palikšana.
Ak, gaisma skumjā ! Jānoriet mums te.
Kā nosodīts pa iedomām es klīstu,
pie iedomātiem draugiem eju viens.
Kā atgūt skaisto, paliekoši īsto ?
Kur skatiens zudušais un pieskāriens ?
Šai pasaulē,šai nāves aklā taktī,
kas sirdī melnus naida dubļus jauc,
ir dzīvs vien tas, kas, izsāpējis nakti,
ar savu gaismu mīlestību sauc.
Kad maijā silta zāle kūp pēc lietus,
es sadzirdu,kā seni smiekli skan,
un zeltīdama saulstariem šo vietu,
kā ievziedu tā skūpstu dāvā man.
(09.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4756
Kopā:7427741
|
| |
| |
|
Autori
