|
|
 |
|
|
|
|
| | Ieraugot Tevi | | Ievietojis: Ivetta | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viens no maniem pirmajiem dzejoļiem. Dēļ simpātijām pret puisi sāku sacerēt dzeju. Bija man 14 vai 15 gadi.
Es skatos pa logu
Un ieraugu Tevi ejam.
Es uz Tevi raudzījos ilgi, ilgi,
Gribēju aizskart Tevi,
Atkal ieraudzīt Tavas dzīļās acis,
Tavu mīļo, silto smaidu,
Mana sirsniņa tad aiz laimes kustu.
Es stiepu roku, lai Tevi aizskartu,
Bet mana roka atdūrās pret loga rūti,
Un tā Tu aizgāji,
Pat neatskatījies uz mani. (15.08.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1027
Kopā:6638624
|
|
|
|