|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | par spārniem... | Autors - pa_saulei
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nu tad par spārniem... Par salauztiem, norautiem vai aizmirstiem.. Bet tu taču zini, ka mums tie reiz bija. Aizmirsi? Tas bija tik sen kas vairs nevari atcerēties?... Zinu.. Ne jau man tev to piedot... Tikai skumji, varbūt arī mazliet sāp... Ir viegli pazaudēt labo, ja paliek vienalga...
Kad tas notiek? .. Tad, kad vairs neredzam to, kas mums apkārt, nedzirdam, kā raud mūsu mīļo sirdis, neapstājamies lai palīdzētu... Vienaldzība tā nogalina visu. Vienaldzībā nokalst viskrāšņākie ziedi, izzūd mīlestība un pazūd draugi.... Nevajag daudz, lai būtu laimīgs? Tikai naudu? Nu re..kāds tu esi palics... Tev tiešām šķiet, ka laime ir paslēpusies naudā? Tev taisnība, nevajag daudz, lai būtu laimīgs - mazliet mīlestības. Mīli apkārtējos un ļauj tiem mīlēt sevi.. Tici, tad tu būsi laimīgāks. Nauda padara brīvu, taču ne laimīgu...
tātad, par spārniem ja? Arī par aizmestiem...
(28.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
