|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apgrieziens. | Autors - The Same
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jūs, ļaunie, mēdzu dēvēt arī par auniem, paldies, ka acis man vaļā sienat, līdz ar mani, uz gaišaku dienu, pa purvu brienat. Pa manā dzīslām rit melnas, netīras un rūgtas.. Kas? Es nezinu, bet jūtu tās. Noņemat man tās rozā brilles. Tās ir kā inde, salda, bet pamazām mani nobeidz. Nē, tās laikam tomēr ir kā mīlas pilna, skaista dzīve.
(05.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
