|
|
|
|
|
|
|
| | 7 | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izejot ielās kur svešas sejas mijas
Apkārt paveras maldi, ironijas
Pa cietsirdības sejām vijas
Draudīgas ēnu zīmes.
Ar izplestām acīm cilvēks veras
Uz katru savādo, kroplo,
Kas viņa acīs vien šķiet
Dzīvē nederīgs, lieks.
Tu, cilvēk, paskaties
Cik sekls patiesībā esi
Un tad veries uz savādo
Kam dzīve nerimst,
Kam smieki šķind,
Acis mirdz
No dzīves prieka.
Tik tu jau nezini,
Kā būt kroplam
Un dzīves piepildītam
Ar svētību pilnu garu.
Cilvēk, tev laiks atvērties
Ielaist sirdī dzīvi,
Kur dzīvo cilvēki pelēcīgi,
Bet sirdīs mirdz krāsainība. (31.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1901
Kopā:6108233
|
|
|
|