|
|
|
|
|
|
|
| | 7 | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izejot ielās kur svešas sejas mijas
Apkārt paveras maldi, ironijas
Pa cietsirdības sejām vijas
Draudīgas ēnu zīmes.
Ar izplestām acīm cilvēks veras
Uz katru savādo, kroplo,
Kas viņa acīs vien šķiet
Dzīvē nederīgs, lieks.
Tu, cilvēk, paskaties
Cik sekls patiesībā esi
Un tad veries uz savādo
Kam dzīve nerimst,
Kam smieki šķind,
Acis mirdz
No dzīves prieka.
Tik tu jau nezini,
Kā būt kroplam
Un dzīves piepildītam
Ar svētību pilnu garu.
Cilvēk, tev laiks atvērties
Ielaist sirdī dzīvi,
Kur dzīvo cilvēki pelēcīgi,
Bet sirdīs mirdz krāsainība. (31.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2060
Kopā:6427066
|
|
|
|