|
|
|
|
|
|
|
| | 8 | | Ievietojis: Ivetta | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tik viegli, gaistoši
laiks aizvējo tālu tālu...
Ik mirklis
kā baltas pūkas aizplīvo.
Tur debesīs mīt zila cerība,
uz zemes - zaļa dzīvība...
Nepārmet sev,
ja nepamani,
Gan pienāks laiks,
kad sapratīsi kas ir kas.
Tāpēc jau mūs mīl
un žēlo Kungs debesīs...
Turēties pie zilājām debesīm
un zāļās dzīvības...
Lai lido laiks,
mums paliks atmiņas
un cerības... (03.09.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|