|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pīlādzis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No zemes skaudrā smaguma
Aiz asinssārta plīvura
Līkst allaž sūrais pīlādzis
Kā ceļa malas vientulis.
Bez mīlestības maiguma,
Bez gaismas staru dzīpara
Ir gadiem asiņojis tas
Pie svešu māju ceļmalas.
Bet šajā agrā rudenī
Kvēl košāk rūgtais pīlādzis.
Pat drūmā, aukstā mijkrēslī
Šķiet viņš kā vēlreiz piedzimis.
Bez kājām tālu aizbēdzis,
Bez mēles mēmi runājis,
Jūt sapnī Tavu tuvumu
Kā mūža pirmo rītausmu...
Jau Tavu soļu atbalss skan
Uz klinšu šaurās ejas,
Un katrs mirklis nu ir man
Kā Tava skaistā dzeja!
(08.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
