|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdas. | | Ievietojis: mellene |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs ļoti sen neesam runājuši.
Tie ir mēneši,
Tās vairs nav dienas.
Pēkšņi es Tevi atkal ieraugu,
Un Tu izskaties mīļš un mierīgs.
Es braucu rūcošā tramvajā
Garām soliņam, uz kura Tu sēdi.
Un mana sarkani krāsotā mute
Atstāj uz stikla pēdas.
(13.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1047
Kopā:6708800
|
| |
| |
|
Autori
