|
|
 |
|
|
|
|
| | Grāmatnieku muzejā Ķipos | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Veltīts Aijai Štosai
Slēpta no lielceļu putekļiem,
Garām braucošo skatieniem,
Viensēta laukvidū kviešu žūžota,
Savā pasaulē gadsimtus pavada.
Redz koku puduri,ne māju, ratnīcu,
Koki visu slēpj, debesis balstot
Vēji šeit garām skrien, vairās, ar līkumu,
Te katrs uzņemts būs dvēselei salstot.
Grāmatu tūkstošus, ko tīko-palasi,
Tev mājas saimniece izrādīt steidz...
Te katrā plauktā un atvilknē vēsture,
Te laiks apstājas, mūžība sveic. (19.09.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|