|
|
 |
|
|
|
|
| | Rudens jeb stāsts par sirdi | Autors - kaiminjiene
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vējš sitas logā
Raudams rudenīgas lapas mežonīgā dejā.
Viena vientuļa lapa pielīp pie mana loga
Kā sāpīga atmiņa par Tevi.
[Kad Tu atdevi man sevi, sevi visu man].
Tā nekrīt nost un vilina, vilina...
Atvērt logu un pieskarties,
Paņemt to plaukstā un ielikt grāmatā,
Lai tā tur sakalst un paliek mūžīgi.
Gluži kā atmiņas par Tevi
Ieslēgt savā sirdī kā būrī
Un nelaist vaļā,
Lai tās tur ieaug un paliek uz mūžu
Kā sakaltusi lapa grāmatā... (19.09.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|