|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rudens jeb stāsts par sirdi | Autors - kaiminjiene
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vējš sitas logā
Raudams rudenīgas lapas mežonīgā dejā.
Viena vientuļa lapa pielīp pie mana loga
Kā sāpīga atmiņa par Tevi.
[Kad Tu atdevi man sevi, sevi visu man].
Tā nekrīt nost un vilina, vilina...
Atvērt logu un pieskarties,
Paņemt to plaukstā un ielikt grāmatā,
Lai tā tur sakalst un paliek mūžīgi.
Gluži kā atmiņas par Tevi
Ieslēgt savā sirdī kā būrī
Un nelaist vaļā,
Lai tās tur ieaug un paliek uz mūžu
Kā sakaltusi lapa grāmatā...
(19.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
