|
|
 |
|
|
|
|
| | Melodija, kas atpakaļ sauc | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Kā mēness iespīd logā,
Tā melodija sirdi skar,
Kas par atmiņām
Trauslām, sāpīgām,
Patiesi skaistām
Savu melodiju spēlē.
Pirmā takts
Un palieku tik vāja,
Ka sirds straujāk
Savus soļus min
Un prāts...
tik neprātīgs...
Tas, kā vējš,
Apskauj mani visu
Un katru manu
dzīvo šūnu
Piepilda ar neprātīgu,
svaigu dvašu.
Es jūku prātā
No melodijas saldās,
Pilnās, gaisīgās,
Elpu aizraujošās... (23.10.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|