|
|
 |
|
|
|
|
| | Lai tikai varētu es pastāvēt | Autors - ivi
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es šodien pagaršoju ko jaunu.
Un šodiena kļuva par burvību.
Par burvību ko varētu celt augstāk,
Bet neceļas rokas tik daudz.
Tā ir kā cīņa, kas brīva
No visiem sprostiem - tā ir tīra
Cik tīra var būt asiņaina aina,
Es tiešām sajūtu, manī ir vaina.
Un ne par sauli tev atņemto,
Ne par upēm no acīm tecētām,
Bet no tā ka pievīlu uz sevi cerēto,
No tā ka vēlējos sev atkal smaidu.
Smaidu kas zaudēts bija kaujās,
Kurās nezināju par ko cīnos,
Par ko es ceļos no rītiem,
Kurās nezināju par ko es esmu.
Šī jaunā kauja ir mana sauja,
Kurā es turu sevi, tevi un citus,
Es varu kontrolēt, bet liekas par mazu,
Par mazu mani pirksti lai noturētu.
Un tad viss aizplūdīs.
Es zinu, ka zaudēšu visu,
Kas reiz bijis un kas varētu būt,
Man nāksies būvēt no jauna.
Un nāksies kauties no jauna,
Lai tikai varētu es pastāvēt. (28.11.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|