|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lai tikai varētu es pastāvēt | Autors - ivi
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es šodien pagaršoju ko jaunu.
Un šodiena kļuva par burvību.
Par burvību ko varētu celt augstāk,
Bet neceļas rokas tik daudz.
Tā ir kā cīņa, kas brīva
No visiem sprostiem - tā ir tīra
Cik tīra var būt asiņaina aina,
Es tiešām sajūtu, manī ir vaina.
Un ne par sauli tev atņemto,
Ne par upēm no acīm tecētām,
Bet no tā ka pievīlu uz sevi cerēto,
No tā ka vēlējos sev atkal smaidu.
Smaidu kas zaudēts bija kaujās,
Kurās nezināju par ko cīnos,
Par ko es ceļos no rītiem,
Kurās nezināju par ko es esmu.
Šī jaunā kauja ir mana sauja,
Kurā es turu sevi, tevi un citus,
Es varu kontrolēt, bet liekas par mazu,
Par mazu mani pirksti lai noturētu.
Un tad viss aizplūdīs.
Es zinu, ka zaudēšu visu,
Kas reiz bijis un kas varētu būt,
Man nāksies būvēt no jauna.
Un nāksies kauties no jauna,
Lai tikai varētu es pastāvēt.
(28.11.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
