|
|
|
|
|
|
|
| | Dziesma par vēju. | | Ievietojis: Asweld | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad vējš smejas un izkaisa
Manus mazos prieka putekļus
Gar pasaules malu un gaida,
Ka kliegšu, ka bēgšu un dubļus
Pret debesīm metīšu, maita,
Man jāsmejas līdzi un jāseko vējam
Zem spārniem, jo tas ir tik cēls...
Vai jāceļas kājās un jāpaliek vienam,
Vienalga, ka vējš, ka agrs vai vēls. (01.12.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|