|
|
|
|
|
|
|
| | Sev pati | | Ievietojis: DeShy | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
es aizvēru acis
un pārtapu sapnī
brīvā kā vējš
starp taviem matiem
mans ķermenis pazuda
lielos laika apļos
un domas pārtapa
baltu mākoņu kapos
tev likās ka juti
saules karstos glāstus
bet tā bij' mana elpa
kas izteica lāstus
es skrēju pa pasauli
bez svara svēros
un skaļi aiz stūra
par laimi smējos
attapos viena
starp asām zālēm
un apstājos klusa
no miera sāpēm
saulrieta spogulī
redzēju sevi zelta būrī
vēl pirkstgals uz tavu pusi
un es degtu vēsmu gunī
es atvēru acis
jo apstāties spēju
es labāk sev pati
savu dzīvi sēju (01.12.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1735
Kopā:6424631
|
|
|
|