|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ko atstāt pēc sevis | | Ievietojis: Jancis |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zinu, noteikti reiz pienāks
Diena, kad es projām iešu,
No šīs zemes, no šīs saules,
Un no šitā padebeša.
Patreiz grūti par to domāt,
Par to rakstīt savā dzejā,
Taču katram pienāk stunda,
Tad kad nodziest svece vējā.
Skumji tas, ka ne jau visi,
Atstāt var kaut ko pēc sevis.
Cits ir nodzīvojis mūžu
Tā kā mīļais Dieviņš devis.
Arī mani nomāc domas,
Ko es varu dāvāt citiem?
Vai šo dzejoli, ko rakstu,
Izejot no nakts uz rītiem?
Bet vai gribēs kāds to lasīt,
Varbūt tikai gardi smīnēs?
Un par manu dzīves ceļu,
Savā prātā kaut ko minēs.
Varbūt iestādīt man koku,
Lai tas aug un priecē skatu,
Taču arī tas nav mūžīgs -
Koku pārdot var par latu.
Tāpēc saku, mīļie mani,
Atstāšu es tomēr dzeju!
Ja tā kādu mazliet priecēs,
Smaids tad rotās manu seju.
Arī tur, kur netiek saule,
Jūsu gaišums mani pildīs.
Un pa sapņu mītām takām,
Nākšu es uz jūsu sirdīm.
(05.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2518
Kopā:6108850
|
| |
| |
|
Autori
