|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Stāsti man tēt | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
*Kā līdzautoru jāmin vienu jauku manu naksnīgo sarunu (šad tad) brīnišķīgo draugu*
-Tēt, tēt !
- Jā, mans bērns.
- Pastāsti man pasaku,
kurā nav asaku.
Parādi man debesi,
kurās mīt enģeļi.
Lūdzu saceri stāstiņu
par maziem rūķīšiem
ar gariem deguniem,
vienmēr smaidīgiem,
laimīgiem un strādīgiem.
Ved mani pastaigā
mūžīgā vasarā,
spēlējies kopā
lielā smilškastē,
vienmēr man blēņdarim
kārumus dāvā.
- Tēt!
- Jā, mans bērns.
- Pastāsti man pasaku,
kurā nav asaku.
Kurā nav milzeņu,
lutaušu un raganu.
Teic to ilgi un garu
līdz mīļais sapnītis
apskaus mani.
18.11/23.12.2008
(30.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
