|
|
|
|
|
|
|
| | Kā būt | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņa neredzami nāk
No gaismas silta stara
Un no jūras putām
Kā nāra.
Viņa nedzirdami dzimst
Ik vakaru no sāpēm manām
Un no tālām cerībām
Nesniedzamām.
Laiks beidzies.
Viņa dzīvo ārpus visa
Un jūsu pārpildītās telpas
Kā elpa smaga, kas dzisa.
Ar spārniem salauztiem
Virs asarām ,kas līst,
Es viņai līdzi ceļos,
un spārni lēnām dzīst.
Viņa mani jūt
Aiz šīs betona kapenes,
Kur dienas vadu es
Un nezinu, kā būt... (06.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|