|
|
 |
|
|
|
|
| | Kā būt | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņa neredzami nāk
No gaismas silta stara
Un no jūras putām
Kā nāra.
Viņa nedzirdami dzimst
Ik vakaru no sāpēm manām
Un no tālām cerībām
Nesniedzamām.
Laiks beidzies.
Viņa dzīvo ārpus visa
Un jūsu pārpildītās telpas
Kā elpa smaga, kas dzisa.
Ar spārniem salauztiem
Virs asarām ,kas līst,
Es viņai līdzi ceļos,
un spārni lēnām dzīst.
Viņa mani jūt
Aiz šīs betona kapenes,
Kur dienas vadu es
Un nezinu, kā būt... (06.01.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1010
Kopā:6712664
|
|
|
|