|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzimtais kvartāls | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kauc auto riepas, trotuāri dārd,
un mirklis šis jau kļuvis vecs un cits.
Vien saltos mūros aizķēries kāds vārds
nedz noklusēts nedz skaļi pasacīts.
Virs ielas spulgo zvaigžņots debesjums,
bet lejā atkal mirst un atkal svin.
Mans dzimtais kvartāls ir mans pieradums
kā upei, kura savu gultni zin.
Uz skolu, veikalu vai garām jums
kā soloties, ka patiess būšu rīt,
pa dzimto kvartālu iet Pieradums
ik akmeni šai ielā noglāstīt.
Vai atceros, no kurienes es nāku ?
Vai zinu es, uz kurieni man iet ?
Šai pilsētā reiz nīst un mīlēt sāku,
šai ielā man kā dzelmē jānoriet.
(07.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
