|
|
|
|
|
|
|
| | Pie kamīna | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man nedaudz ir auksts,
Es dedzu kamīnā guni,
Drīz dzirksteles trauc,
Dzied vēji skurstenī skumji.
Par nokrēslu dzied,
Par rietu debesīs kvēlo,
Par pārslām,kas snieg
Un dzirkstis iegriežot dejo.
Tā nemanīju,
Kā klusu tu ienāci iekšā,
Jo iemigu es,
Kā kaķēns kamīna priekšā,
Un noraudzījies
Kā smaidu es slīgdama miegā,
Tu līdzās man nāc,
Dziest ogles,es tev apskāvienā. (11.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|