|
|
|
|
|
|
|
| | Pele | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Melnā caurumā izgrauza baltu robu. Pele.
Akla kā rudais runcis sētmalē.
Kurla un aizlauztām ķepām.
Nekas. Nu vienkārši nekas.
Ne nu personība,
Pat ne pelēka pele...
Viņa ir nedzīva,
Salkana un sēra...
Sašauta sāpēs pēc riebīgā ideāla
Un atkal pēc nekā...
Pele. Akla, kā nekad vēl,
Kurla, negribot dzirdēt,
Negribot laboties.
Viņa neuzzinās nekad,
Es tev apsolu,
Par mūs krāsaino
Sauli. (10.01.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1144
Kopā:6125066
|
|
|
|