|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neseko man! | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu ceļmalā stāvi un gaidi,
Kad nākšu tev roku sniegt,
Bet kamdēļ gan projām laidi,
Kad nespēju sirdi tev liegt?
Nu laiki ir diemžēl citi
Un nemīlu tevi vairs tā,
Jo naglu man dvēselē siti,
Nu piedot man nejautā!
Kas skaists ir kādreiz man licies,
Man tagad ir izsmiekla vērts,
Ar daudzām tu esi ticies,
Un intrigu tīmeklis vērts.
Es nevēlos ticēt tev atkal,
No jauna tev roku dot,
Paliec krustcelēs, nenāc man pakaļ,
Ej pie kādas, kas mīlēt vēl prot!
(25.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1578
Kopā:7562280
|
| |
| |
|
Autori
