|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzejnieks. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā spalvas kāta apsēsts
Es pie savas mūzas turos.
Kā vājprātīgā kliedziens,
Kas slāpēts tālēs izskan.
Pie baltas lapas pusnaktī
Es sveču gaismā buros
Un kaut kas dziļi sirdī
Nedod mieru kāroto.
Šī stīga manī skan.
Tā kaut ko vēlas pateikt man.
Un balss tik skanīgā
Ļauj sajusties kā senā pasakā.
Es savu prieku lirikā
Un spēku drāmā smeļos.
Bet mūzika,kā fejas mājiens
Mani spārnos paceļ.
Kaut bieži nācies zemu krist,
Es vienmēr augšā ceļos,
Jo māksla mūžīgā
Tie mani nenoietie ceļi.
Daudz sveču liesmu izdzisis,
Daudz vārdu izkliegts vējā.
Tik mākslai mana sirds
Aizvien vēl brīva.
(07.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1990
Kopā:6422763
|
| |
| |
|
Autori
