|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēc zaļumballes. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Stāvu es taisni,bet vējš mani šūpo.
Ausīs man skan,tā kā dzeguzes kūko.
Laikam jau taisnība,nevajag žūpot.Jā gan.
Gribu es vienu,gultā un mieru.
Gaidīt jau atkal nebalto dienu.
Tik nav man kur iet,mājās negaida mani neviens.
Laikam jau vīns par daudz būs sakāpis galvā.
Vaicāju sev,kāpēc tik grūti ir iet.
Atgulšos tepat zālē,taciņas malā,
Ja reiz šie koki un telefonstabi neļauj man skriet.
Puķītes rādās,kā meitenes acis.
Sienāzis,vijolnieks ballītes placī.
Skudras lien degunā,ausīs un acīs.Ak nē!
Un atkal es stāvu,un vējš mani šūpo,
Un atkal skan ausīs,it kā dzeguzes kūko.
Laikam jau taisnība,nevajag žūpot.Jā gan.
(19.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1819
Kopā:7562521
|
| |
| |
|
Autori
