|
|
|
|
|
|
|
| | Pēc zaļumballes. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stāvu es taisni,bet vējš mani šūpo.
Ausīs man skan,tā kā dzeguzes kūko.
Laikam jau taisnība,nevajag žūpot.Jā gan.
Gribu es vienu,gultā un mieru.
Gaidīt jau atkal nebalto dienu.
Tik nav man kur iet,mājās negaida mani neviens.
Laikam jau vīns par daudz būs sakāpis galvā.
Vaicāju sev,kāpēc tik grūti ir iet.
Atgulšos tepat zālē,taciņas malā,
Ja reiz šie koki un telefonstabi neļauj man skriet.
Puķītes rādās,kā meitenes acis.
Sienāzis,vijolnieks ballītes placī.
Skudras lien degunā,ausīs un acīs.Ak nē!
Un atkal es stāvu,un vējš mani šūpo,
Un atkal skan ausīs,it kā dzeguzes kūko.
Laikam jau taisnība,nevajag žūpot.Jā gan. (19.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1043
Kopā:6212842
|
|
|
|