|
|
 |
|
|
|
|
| | Stacijā. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Blāvais vakars
Sen jau jumtiem pāri slīd.
Negribu es gaidīt ilgāk,
Kamēr pienāks jaunais rīts.
Tu man solīji,
Ka nāksi tad kad krēslos,
Tomērt neatnāc,un atlaižos
Es cietos krēslos.
Kāpēc stacijā
Man tagad jāsēž vienam.
Skaistas meičas garām iet,
Man gribas viņām līdzi skriet.
Tomērt savaldos es
Kā vien tik to spēdams.
Lai tās meičas iet,es palieku
Tepat vien sēžam.
Vakars paiet stacijas krēslā sēžot man,
Cilvēku drūzmā,kuri kā bites apkārt san.
Vakars paiet,klausoties laukā,kā vilcieni dzied.
Varbūt man celties un projām iet... (23.02.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|