|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tālāk ceļa vairs nav. | Autors - Mortijs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Asaras.
Es dažreiz nezinu - kāpēc,
es nesaprotu jēgu.
Tas ir kā kļūt par tumšu rēgu.
Un atkal jau no elles bēgu..
Es neredzu tur labas beigas.
Tu redzi - bet es tevi pašu neredzu...
Es sevi atkal ellei nododu
Lai neesošā liesmā sadegtu...
Es neticu. Tu tici?
Es neredzu te kādu, kas smaida no sirds,
viņi visi tikai skatās uz mani un ņirdz.
Es - vienkārša, bet viņi mirdz...
Es aizveru acis un ausis un nejūtu.
It kā. Bet tomēr tas nav iespējams.
Tas ir kā mirt, bet nenomirt,
kā just, bet netikt sajustam.
Ja vajadzētu izvēlēties laimīgāko brīdi
es ilgi nedomātu.
Ja vien tu pasmaidītu,
viss ļaunais tiktu nosvītrots ar nedzēšamu svītru...
Es zinu, ka šis nevar palikt nebijis
un klausīties ir nejēdzīgi kā velnam - ziedot.
Es nezinu, ko vēl lai saka
tikai neizlūdzami jūtošs - piedod.
(23.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1800
Kopā:6119872
|
| |
| |
|
Autori
