|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tālāk ceļa vairs nav. | Autors - Mortijs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Asaras.
Es dažreiz nezinu - kāpēc,
es nesaprotu jēgu.
Tas ir kā kļūt par tumšu rēgu.
Un atkal jau no elles bēgu..
Es neredzu tur labas beigas.
Tu redzi - bet es tevi pašu neredzu...
Es sevi atkal ellei nododu
Lai neesošā liesmā sadegtu...
Es neticu. Tu tici?
Es neredzu te kādu, kas smaida no sirds,
viņi visi tikai skatās uz mani un ņirdz.
Es - vienkārša, bet viņi mirdz...
Es aizveru acis un ausis un nejūtu.
It kā. Bet tomēr tas nav iespējams.
Tas ir kā mirt, bet nenomirt,
kā just, bet netikt sajustam.
Ja vajadzētu izvēlēties laimīgāko brīdi
es ilgi nedomātu.
Ja vien tu pasmaidītu,
viss ļaunais tiktu nosvītrots ar nedzēšamu svītru...
Es zinu, ka šis nevar palikt nebijis
un klausīties ir nejēdzīgi kā velnam - ziedot.
Es nezinu, ko vēl lai saka
tikai neizlūdzami jūtošs - piedod.
(23.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
