|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad bēda līkumus met | | Ievietojis: Lana | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir cilvēki mums tādi,
Kā suņa naglas mīkstumos,
Kas meklē kādu skādi
Un atrod visos sīkumos.
Bet ir ar' miera mikas,
Kam strīds ir gluži lieks,
Kam dienas gauži sliktas
Pat liekas tik tāds nieks.
Tie pasmaida uz sīkumiem
Un uzsmej pašai bēdai,
Kad bēda iet ar līkumiem,
Jo netiek pāri grēdai.
Met līkumus līdz grāvmalai,
Skrej bēda gluži pikta,
Tā netiek pāri sētmalai,
Kur smieklu grēda likta. (24.02.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|