|
|
|
|
|
|
|
| | Kad bēda līkumus met | | Ievietojis: Lana | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir cilvēki mums tādi,
Kā suņa naglas mīkstumos,
Kas meklē kādu skādi
Un atrod visos sīkumos.
Bet ir ar' miera mikas,
Kam strīds ir gluži lieks,
Kam dienas gauži sliktas
Pat liekas tik tāds nieks.
Tie pasmaida uz sīkumiem
Un uzsmej pašai bēdai,
Kad bēda iet ar līkumiem,
Jo netiek pāri grēdai.
Met līkumus līdz grāvmalai,
Skrej bēda gluži pikta,
Tā netiek pāri sētmalai,
Kur smieklu grēda likta. (24.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|