|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cik tālu drīkst iet? | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūsu sapņi sniega dejā,
Mūsu ilgas-vēja dzejā.
Ievas ziedos upes krastā
Mūsu laime neatrastā.
Prieks,ko aiznes putnu spārni,
Debesīs,kas skumjām pāri.
Mīlestība saules staros-
Uzplaukst tikai pavasaros.
Ticību,ko vajag daudz
Draudzība par savu sauc,
Bet lai veiksmi baudīt spētu
Vajag grēku-mazliet svētu.
Cik liels pārsteigums
Ir starp abiem mums?
Tas ir nolēpums-
Tas nav jādzird jums!
Cik gan tālu var iet
Un tomēr neaiziet?
Kur robeža tā,
Kur beidzas draudzība?
(01.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1587
Kopā:7562289
|
| |
| |
|
Autori
