|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cik tālu drīkst iet? | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūsu sapņi sniega dejā,
Mūsu ilgas-vēja dzejā.
Ievas ziedos upes krastā
Mūsu laime neatrastā.
Prieks,ko aiznes putnu spārni,
Debesīs,kas skumjām pāri.
Mīlestība saules staros-
Uzplaukst tikai pavasaros.
Ticību,ko vajag daudz
Draudzība par savu sauc,
Bet lai veiksmi baudīt spētu
Vajag grēku-mazliet svētu.
Cik liels pārsteigums
Ir starp abiem mums?
Tas ir nolēpums-
Tas nav jādzird jums!
Cik gan tālu var iet
Un tomēr neaiziet?
Kur robeža tā,
Kur beidzas draudzība?
(01.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1462
Kopā:6415772
|
| |
| |
|
Autori
